Deepfake krāpniecība: kad balsij un video vairs nevar ticēt

Kas ir deepfake krāpniecība

Deepfake ir mākslīgā intelekta ģenerēts video vai balss, kas atdarina konkrētu cilvēku. Krāpniecībā to izmanto nevis pašu par sevi, bet kā apliecinājuma slāni citam uzbrukumam: uzbrucējs izliekas par vadītāju vai kolēģi un pārliecina upuri pārskaitīt naudu, atklāt datus vai dot piekļuvi.

Būtiskais nav tehnoloģija, bet tas, ko tā salauž. Gadu desmitiem drošības padomi balstījās uz pieņēmumu, ka balss un seja ir pietiekams apliecinājums – tāpēc “piezvani un pārbaudi” bija universāls risinājums. Šis pieņēmums vairs nav drošs, un tas jāņem vērā maksājumu procedūrās.

Kāpēc tas darbojas tieši tagad

ENISA 2025. gada draudu ainavas pārskatā aprakstīta mākslīgā intelekta izmantošana pikšķerēšanā, balss krāpniecībā un personu atdarināšanā. Nevainojama valoda vai pazīstama balss pati par sevi neapstiprina saziņas īstumu.

Valodas un balss ģenerēšanas rīki var samazināt izmaksas un laiku ticama viltojuma sagatavošanai. Rezultāta kvalitāte atšķiras, tāpēc nevajag pieņemt ne to, ka viltojums vienmēr būs nevainojams, ne to, ka darbinieks to vienmēr pamanīs.

Kur to izmanto

Deepfake izmantojums krāpniecībā

Forma	Tipisks scenārijs	Kāpēc tas pārliecina
Balss zvans	“Vadītājs” lūdz steidzamu pārskaitījumu	Balss atpazīšana notiek zemapziņā, sekundes laikā
Balss ziņa	Nosūtīta ziņa ar norādījumu, uz kuru nevar atbildēt	Nav sarunas, tāpēc nav iespējas uzdot jautājumu
Videozvans	“Kolēģi” sanāksmē apstiprina darījumu	Vairāki dalībnieki rada sociālu apstiprinājumu
Video ziņojums	“Vadība” paziņo par jaunu, konfidenciālu procesu	Izskatās pēc oficiālas iekšējās komunikācijas

Kur deepfake iekļaujas uzbrukuma ķēdē

Dziļviltojumu var apvienot ar iepriekš sagatavotu pretekstu – ticamu iemeslu, kāpēc cilvēks lūdz maksājumu vai piekļuvi. Balss vai attēls pievieno ticamību, bet neapstiprina pieprasījuma tiesiskumu. Preteksta uzbūvi skaidro pretekstēšanas ceļvedis.

Tipiskā ķēdē tas izskatās šādi: uzbrucējs nedēļu novēro saraksti uzlauztā vai atdarinātā pastkastītē, iesaistās esošā darījumā, nosūta rēķinu ar jaunu kontu un – kad grāmatvedis lūdz apstiprinājumu – piezvana ar atdarinātu balsi. Naudas izvilkšanas mehānika paliek tā pati, kas klasiskajā CEO krāpniecībā jeb BEC.

Maksājumu procedūrā jāparedz neatkarīga pieprasījuma un rekvizītu pārbaude, arī ja persona šķiet pazīstama. Iepriekš zināms saziņas kanāls, dokumentēts apstiprinājums un otra atbildīgā pārbaude samazina paļaušanos uz vienu balsi vai attēlu.

Ko cilvēks pamana un ko nē

Ir vilinoši mācīt darbiniekiem “atpazīt deepfake pēc pazīmēm” – neveiklas mirkšķināšanas, dīvainas apgaismojuma nobīdes, artefaktiem ap matiem. Problēma ir tā, ka šīs pazīmes ar katru modeļu paaudzi izzūd, bet apmācība paliek. Aizsardzība, kas balstās uz vizuālu atpazīšanu, noveco ātrāk nekā tiek ieviesta.

Drošāka ir pretēja pieeja: pieņem, ka video un balsi var viltot, un pārcel apliecinājumu uz kaut ko, ko uzbrucējs nekontrolē – kanālu, kuru izvēlies tu, vai zināšanu, kas nav publiska. Šī pieeja nav atkarīga no tā, cik labs ir modelis.

Verifikācija, kas darbojas

• Atzvani pats. Uz numuru no iekšējā saraksta vai līguma, nevis uz to, no kura zvanīja. Pārbaudi pieprasījuma būtību un ievēro apstiprināšanas kārtību arī tad, ja balss šķiet pazīstama.
• Otrs kanāls. Ja lūgums pienāca zvanā, apstiprini to sarakstē tajā kanālā, ko lietojat ikdienā, un otrādi.
• Iepriekš saskaņots kontroljautājums. Vienošanās par frāzi vai jautājumu, uz kuru atbilde nav atrodama publiski.
• Četru acu princips. Otrs cilvēks, kurš nav bijis sarunā un kurš apstiprina darījumu neatkarīgi.
• Aizkave. Noteikums, ka neparasts maksājums netiek izpildīts tajā pašā stundā. Steiga ir uzbrukuma sastāvdaļa, ne apstāklis.

Ko mainīt uzņēmuma procesos

Deepfake nemaina to, kā jāaizsargā maksājumi, bet padara nepieciešamu vienu precizējumu jau esošajās procedūrās: apstiprinājums ir derīgs tikai tad, ja to iniciē apstiprinātājs. Katrs process, kurā “pietiek ar zvanu”, ir jāpārraksta uz “pietiek ar zvanu, ko veic mūsu puse”.

• Pārraksti maksājumu apstiprināšanas kārtību tā, lai verifikācijas kanālu vienmēr izvēlas apstiprinātājs.
• Bankas konta maiņa netiek veikta ne pēc e-pasta, ne pēc zvana, ne pēc video – tikai pēc procesa ar ierakstu.
• Iekļauj instruktāžā konkrētus scenārijus, ne tikai jēdzienu skaidrojumu; darbinieks pieņem lēmumu situācijā, nevis definīcijā.
• Publiski apstiprini, ka vadītāja lūguma pārbaude ir pareiza rīcība un par to nekad nesekos aizrādījums.
• Vadības publiskās uzstāšanās un video ir izejmateriāls balss modeļiem – tas nav iemesls tās pārtraukt, bet ir iemesls nepaļauties uz balsi kā apliecinājumu.

Latvijā regulētajiem subjektiem tieši šādam gadījumam ir paredzēta ārkārtas kiberdrošības instruktāža – jauns apdraudējums vai jauna krāpniecības forma. Instruktāžu veidus un termiņus apkopo pretekstēšanas ceļvedis.

Ja pārskaitījums jau veikts

1. Zvani bankai un pieprasi maksājuma apturēšanu – iesaldēšanas iespēja ir vislielākā pirmajās stundās.
2. Ziņo Valsts policijai un saglabā visus pierādījumus: zvanu žurnālus, ierakstus, e-pastus ar pilnajām galvenēm.
3. Pārbaudi, vai nav kompromitēta arī pastkastīte vai konts, no kura nāca sākotnējais lūgums.
4. Informē atbildīgos kolēģus un skartos piegādātājus, lai varētu pārbaudīt saistītus pieprasījumus.
5. Ja uzņēmums ietilpst Nacionālās kiberdrošības likuma tvērumā un incidents ir nozīmīgs, ievēro 24 un 72 stundu ziņošanas termiņus.

Vēl viena lieta, kas praksē tiek aizmirsta: pēc šāda gadījuma ir vērts pārskatīt ne tikai maksājumu procesu, bet arī to, cik viegli uzbrucējs ieguva sākotnējo kontekstu. Ja darījuma detaļas, iesaistīto cilvēku vārdi un maksājuma termiņi bija brīvi atrodami publiskajā telpā vai izsūtīti nešifrētā sarakstē, tieši tas pats stāsts ir atkārtojams jau nākamnedēļ ar citu piegādātāju un citu darbinieku.

Biežākās kļūdas

• Apmācība par “pazīmēm”. Vizuālie artefakti izzūd ātrāk, nekā tiek atjaunota apmācība.
• Zvans kā universāls apstiprinājums. Derīgs ir tikai zvans, ko veic apstiprinātājs uz zināmu numuru.
• Kontroljautājums sarakstē. Ja tas ir pierakstīts kanālā, ko var uzlauzt, tas vairs nav noslēpums.
• Aizsardzība tikai pret video. Balss zvans un balss ziņa ir daudz lētāk viltojami nekā video, un tieši tie tiek izmantoti visbiežāk.