sociālā inženierija

Deepfake krāpniecība: kad balsij un video vairs nevar ticēt

Atjaunināts 5 min lasīšanai

Deepfake tehnoloģija ļauj atdarināt reālas personas seju un balsi. Tā nav atsevišķs uzbrukuma veids, bet rīks, kas noņem pēdējās pazīmes, pēc kurām cilvēki līdz šim atpazina krāpniecību.

Kas ir deepfake krāpniecība

Deepfake ir mākslīgā intelekta ģenerēts video vai balss, kas atdarina konkrētu cilvēku. Krāpniecībā to izmanto nevis pašu par sevi, bet kā apliecinājuma slāni citam uzbrukumam: uzbrucējs izliekas par vadītāju vai kolēģi un pārliecina upuri pārskaitīt naudu, atklāt datus vai dot piekļuvi.

Būtiskais nav tehnoloģija, bet tas, ko tā salauž. Gadu desmitiem drošības padomi balstījās uz pieņēmumu, ka balss un seja ir pietiekams apliecinājums – tāpēc “piezvani un pārbaudi” bija universāls risinājums. Šis pieņēmums vairs nav drošs, un tas jāņem vērā maksājumu procedūrās.

Kāpēc tas darbojas tieši tagad

ENISA 2025. gada draudu ainavas pārskatā mākslīgais intelekts raksturots kā draudu ainu definējošs elements. Pārskatā norādīts, ka AI tiek izmantots balss krāpniecībā un tiešsaistes krāpniecībā ar personas atdarināšanu, tostarp ar deepfake, un ka vairāk nekā 80 % pikšķerēšanas e-pastu, kas identificēti laikā no 2024. gada septembra līdz 2025. gada februārim, kaut kādā mērā tapuši ar AI palīdzību.

Papildus tam pārskats fiksē tirgus izmaiņas uzbrucēju pusē: pieejamas ir gan komerciālas lielo valodas modeļu sistēmas, gan speciāli pārveidoti modeļi bez ierobežojumiem, un kopš 2025. gada sākuma parādās patstāvīgas ļaunprātīgas AI sistēmas. Praktiskā nozīme ir vienkārša – prasme un budžets vairs nav šķērslis.

Kur to izmanto

Deepfake izmantojums krāpniecībā
FormaTipisks scenārijsKāpēc tas pārliecina
Balss zvans“Vadītājs” lūdz steidzamu pārskaitījumuBalss atpazīšana notiek zemapziņā, sekundes laikā
Balss ziņaNosūtīta ziņa ar norādījumu, uz kuru nevar atbildētNav sarunas, tāpēc nav iespējas uzdot jautājumu
Video zvans“Kolēģi” sanāksmē apstiprina darījumuVairāki dalībnieki rada sociālu apstiprinājumu
Video ziņojums“Vadība” paziņo par jaunu, konfidenciālu procesuIzskatās pēc oficiālas iekšējās komunikācijas
Visos gadījumos deepfake pats par sevi neko neizdara – tas tikai apstiprina lūgumu, kas nāk pa citu kanālu.

Kur deepfake iekļaujas uzbrukuma ķēdē

Deepfake gandrīz nekad nav uzbrukuma sākums. Sākums ir izpēte un preteksts – ticams iemesls, kāpēc vadītājs vispār zvana par maksājumu. Kā šis preteksts tiek uzbūvēts, aprakstīts ceļvedī par pretekstēšanu; deepfake pievieno tikai pēdējo elementu, kas noņem šaubas.

Tipiskā ķēdē tas izskatās šādi: uzbrucējs nedēļu novēro saraksti uzlauztā vai atdarinātā pastkastītē, iesaistās esošā darījumā, nosūta rēķinu ar jaunu kontu un – kad grāmatvedis lūdz apstiprinājumu – piezvana ar atdarinātu balsi. Naudas izvilkšanas mehānika paliek tā pati, kas klasiskajā CEO krāpniecībā jeb BEC.

No tā izriet praktisks secinājums: aizsardzība nav jābūvē pret deepfake atsevišķi. Ja maksājumu process iztur uzbrukumu bez balss apstiprinājuma, tas iztur arī uzbrukumu ar to. Ja process paļaujas uz zvanu kā apliecinājumu, deepfake ir tikai jautājums par laiku.

Ko cilvēks pamana un ko nē

Ir vilinoši mācīt darbiniekiem “atpazīt deepfake pēc pazīmēm” – neveiklas mirkšķināšanas, dīvainas apgaismojuma nobīdes, artefaktiem ap matiem. Problēma ir tā, ka šīs pazīmes ar katru modeļu paaudzi izzūd, bet apmācība paliek. Aizsardzība, kas balstās uz vizuālu atpazīšanu, noveco ātrāk nekā tiek ieviesta.

Drošāka ir pretēja pieeja: pieņem, ka video un balsi var viltot, un pārcel apliecinājumu uz kaut ko, ko uzbrucējs nekontrolē – kanālu, kuru izvēlies tu, vai zināšanu, kas nav publiska. Šī pieeja nav atkarīga no tā, cik labs ir modelis.

Verifikācija, kas darbojas

  • Atzvani pats. Uz numuru no iekšējā saraksta vai līguma, nevis uz to, no kura zvanīja. Uzbrucējs nekontrolē tavu kontaktu grāmatu.
  • Otrs kanāls. Ja lūgums pienāca zvanā, apstiprini to sarakstē tajā kanālā, ko lietojat ikdienā, un otrādi.
  • Iepriekš saskaņots kontroljautājums. Vienošanās par frāzi vai jautājumu, uz kuru atbilde nav atrodama publiski.
  • Četru acu princips. Otrs cilvēks, kurš nav bijis sarunā un kurš apstiprina darījumu neatkarīgi.
  • Aizkave. Noteikums, ka neparasts maksājums netiek izpildīts tajā pašā stundā. Steiga ir uzbrukuma sastāvdaļa, ne apstāklis.

Ko mainīt uzņēmuma procesos

Deepfake nemaina to, kā jāaizsargā maksājumi, bet padara nepieciešamu vienu precizējumu jau esošajās procedūrās: apstiprinājums ir derīgs tikai tad, ja to iniciē apstiprinātājs. Katrs process, kurā “pietiek ar zvanu”, ir jāpārraksta uz “pietiek ar zvanu, ko veic mūsu puse”.

  • Pārraksti maksājumu apstiprināšanas kārtību tā, lai verifikācijas kanālu vienmēr izvēlas apstiprinātājs.
  • Bankas konta maiņa netiek veikta ne pēc e-pasta, ne pēc zvana, ne pēc video – tikai pēc procesa ar ierakstu.
  • Iekļauj instruktāžā konkrētus scenārijus, ne tikai jēdzienu skaidrojumu; darbinieks pieņem lēmumu situācijā, nevis definīcijā.
  • Publiski apstiprini, ka vadītāja lūguma pārbaude ir pareiza rīcība un par to nekad nesekos aizrādījums.
  • Vadības publiskās uzstāšanās un video ir izejmateriāls balss modeļiem – tas nav iemesls tās pārtraukt, bet ir iemesls nepaļauties uz balsi kā apliecinājumu.

Latvijā regulētajiem subjektiem instruktāžas ir arī normatīva prasība: Ministru kabineta noteikumu “Minimālās kiberdrošības prasības” 76. punkts paredz sākotnējo instruktāžu mēneša laikā pēc konta izveides, kārtējo vismaz reizi kalendāra gadā un ārkārtas instruktāžu, piemēram, identificējot jaunu apdraudējumu. Jauna krāpniecības forma ir tieši tāds gadījums.

Ja pārskaitījums jau veikts

  1. Zvani bankai un pieprasi maksājuma apturēšanu – iesaldēšanas iespēja ir vislielākā pirmajās stundās.
  2. Ziņo Valsts policijai un saglabā visus pierādījumus: zvanu žurnālus, ierakstus, e-pastus ar pilnajām galvenēm.
  3. Pārbaudi, vai nav kompromitēta arī pastkastīte vai konts, no kura nāca sākotnējais lūgums.
  4. Brīdini kolēģus un piegādātājus – viena un tā pati kampaņa reti aprobežojas ar vienu upuri.
  5. Ja uzņēmums ietilpst Nacionālās kiberdrošības likuma tvērumā un incidents ir nozīmīgs, ievēro 24 un 72 stundu ziņošanas termiņus.

Vēl viena lieta, kas praksē tiek aizmirsta: pēc šāda gadījuma ir vērts pārskatīt ne tikai maksājumu procesu, bet arī to, cik viegli uzbrucējs ieguva sākotnējo kontekstu. Ja darījuma detaļas, iesaistīto cilvēku vārdi un maksājuma termiņi bija brīvi atrodami publiskajā telpā vai izsūtīti nešifrētā sarakstē, tieši tas pats stāsts ir atkārtojams jau nākamnedēļ ar citu piegādātāju un citu darbinieku.

Biežākās kļūdas

  • Apmācība par “pazīmēm”. Vizuālie artefakti izzūd ātrāk, nekā tiek atjaunota apmācība.
  • Zvans kā universāls apstiprinājums. Derīgs ir tikai zvans, ko veic apstiprinātājs uz zināmu numuru.
  • Kontroljautājums sarakstē. Ja tas ir pierakstīts kanālā, ko var uzlauzt, tas vairs nav noslēpums.
  • Aizsardzība tikai pret video. Balss zvans un balss ziņa ir daudz lētāk viltojami nekā video, un tieši tie tiek izmantoti visbiežāk.

Avoti

  1. ENISA Threat Landscape 2025ENISA · 2025AI izmantošana balss krāpniecībā un deepfake atdarināšanā; vairāk nekā 80 % pikšķerēšanas e-pastu 2024.–2025. gadā tapuši ar AI palīdzību.
  2. Vishing: the voice phishing scam – advice for corporate employeesEuropolEuropol ieteikumi rīcībai krāpnieciska zvana laikā: pārbaudīt identitāti, neveikt darbības zvana laikā, ziņot.
  3. Internet Crime Report 2024FBI IC3 · 2024Konteksts par zaudējumiem uzbrukumos, kuros personas atdarināšana noved pie pārskaitījuma.
  4. Minimālās kiberdrošības prasības (Ministru kabineta noteikumi)likumi.lv · 202576. punkts – sākotnējās, kārtējās un ārkārtas kiberdrošības instruktāžas prasības.

Saistītie jautājumi

Biežāk uzdotie jautājumi

Kā atpazīt deepfake video zvanu?

Droši atpazīt to pēc izskata nevar, un ar katru modeļu paaudzi tas kļūst grūtāk. Tāpēc svarīgākais ir process: steidzamus vai slepenus lūgumus apstiprini pa kanālu, ko izvēlies tu pats, neuzticoties tikai sejai un balsij.

Vai deepfake jau tiek izmantots krāpniecībā?

Jā. ENISA 2025. gada draudu ainavas pārskatā AI izmantošana balss krāpniecībā un personas atdarināšanā ar deepfake fiksēta kā atsevišķa tendence, un vairāk nekā 80 % pikšķerēšanas e-pastu konkrētā periodā tapuši ar AI palīdzību.

Vai jāpārtrauc publicēt vadības video?

Nē – tā ir normāla komunikācija, un materiāla vienmēr būs pietiekami. Mainīt vajag nevis publicēšanu, bet pieņēmumu, ka balss vai seja pati par sevi ir apliecinājums.

Kas ir labs kontroljautājums?

Tāds, uz kuru atbilde nav publiska un nav pierakstīta nevienā kanālā – piemēram, detaļa no sarunas, kas notika klātienē. Dzimšanas dati un mājdzīvnieku vārdi neder.